Depresija

Paðnâvîbu var uzskatît par depresijas posmu. Labs cilvçks kopumâ nav tâds, kas pat pieòemtu viens otra lietas, lai, kâ jebkâda iemesla dçï, izturçtu cieðu dzîvi. Parasti visbieþâkais paðnâvniecisku domu cçlonis cilvçka prâtos ir neapstrâdâta depresija, bet domas par paðnâvîbu ir depresijas galçjâ stadija. Par laimi, tie nav pçkðòi. Tie laika gaitâ palielinâs, sâkot ar sliktu garastâvokli, miega problçmâm, zemu paðapziòu un vispârpieòemtu atkâpðanos un iespçju trûkumu. Kâ redzat, visi paðnâvîbas mçìinâjumi ir noòemami, bet tikai un tikai tad, kad tiek diagnosticçta un labi ârstçta augoðâ depresija, un cietuðais ir pienâcîgi aprûpçts. Pacientam nav papildu pamudinâjuma, lai pârtrauktu atcerçties, ka beidzas ar sevi. Pârliecinot, ka dzîve ir skaidra, un ðis risinâjums ir nepiemçrots, viòiem nav ne jausmas, jo cilvçks, kas cieð no depresijas, var novçrtçt sevi un individuâlo nâkotni tikai no negatîvas, nomâcoðas puses. Kâ redzat, visas depresîvâs domas, kas rodas cilvçkam, jâârstç farmakoloìiski, bet ârkârtçjos gadîjumos, turklât, mçìinot apgrûtinât mûsu dzîvi, ir nepiecieðama hospitalizâcija kvalificçta personâla klâtbûtnç.

Daþi cilvçki, kas cieð no depresijas ar paðnâvîbas spçjâm, acîmredzot padara viòu ârstu zinâmu, ka viòu veselîba ir normalizçjusies. Atseviðíos gadîjumos meli atklâðana ir papildu, jo îpaði, ja pacients ir sevi nodarîjis nepietiekami intensîvâ tempâ, bet bieþi vien krâpðana nav atpazîstama, kâ rezultâtâ slimnieki, kuriem ir liegti pienâcîgi resursi un kontrole, nolemj uzòemties savu eksistenci. Daþos gadîjumos, par laimi, salîdzinoði reti jûs varat redzçt atseviðíu daïu veidoðanos, kas aizòem punktu, kurâ iesaistîtas personas ar paðnâvnieciskâm kaislîbâm, kopîgi saglabâjot vçlmi ierobeþot viòu eksistenci un radît kaut kâdas sanâksmes, kurâs pacienti uzòemas tirgu paðnâvîba. Ne visi lieto pietiekami âtri. Ne visi un viòi saprot situâciju no tagadnes, ka viòi var dzîvot slikti. Kad parâdâs pirmâs paðnâvîbas tendences, laiks, kad gaidît datumu ar speciâlistu, ir pârâk liels. Un visu diennakti, jebkurâ nedçïas dienâ, pârmçrîgi nomâktie cilvçki var izsaukt bezmaksas zilo lîniju, kas piedâvâ pakalpojumu un palîdz personîgajâm cieðanâm, bet pietiekami, lai ïautu apmeklçt ârstu.Jau Polijâ ik gadu apcietina aptuveni tûkstoð cilvçku. Diemþçl ir viens no tiem, sazinieties ar speciâlistu!